Atgriezieties galvenajā lapā
13.2.2024

Kā pasargāt savus datus no krāpniekiem?

Krāpnieki kļuvuši izsmalcinātāki, darbības – pārdomātākas. Kā pasargāt savus datus?

 

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

 

Frāzes, uz kurām neuzķerties

Ja vēl sākotnēji telefonkrāpniekus bija iespējams identificēt pēc numura, kas nav reģistrēts Latvijā, vai sarunā izmantotās svešvalodas, kur nereti tika izmantota krievu valoda, tad pašlaik situācija ir kļuvusi vēl nopietnāka. Tas tamdēļ, ka tagad telefonkrāpnieki izmanto robotizētus zvanus jeb Text to Speech tehnoloģiju, un runā latviešu valodā.

 

Frāzes, kas visbiežāk izskan, lai iegūtupersonas datus:

1.    Jūsu konta pārskatā parādās aizdomīga rakstura darījumi. Vai Jūs esat veicis šos pārskaitījumus?

2.    Nosauciet savu interneta bankas lietotāja numuru, lai varam Jūs identificēt!

3.    Uz Jūsu telefona numuru tiks nosūtīta saite, lūdzu, ievadiet tur nepieciešamos datus!

4.    Lai apstiprinātu Jūsu identitāti, mums nepieciešams Jūsu naudas pārskaitījums uz kontu, ko nosūtīsim!

 

Nereti šie zvani tiek veikti ārpus darbalaika – agri no rīta vai vēlu vakarā, un liek ātri veikt krāpnieka norādītās darbības, apgalvojot – ja tās netiks īstenotas, varat zaudēt savus datus vaipat naudu. Tādos gadījumos ir jāizbeidz saruna un ir jāsazinās ar pakalpojumu sniedzēju, izmantojot oficiālo tālruņa numuru, ko noteikti var atrast pakalpojuma sniedzēja mājaslapā.

 

Ir gadījumi, kad krāpnieki zvana un piedāvā ieguldīt uzņēmumu akcijās vai kriptovalūtā, aicina noformēt aizdevumu vai atsūtīt bankas datus, lai varētu noformēt aizdevumu it kā klienta vietā. Plānojot ieguldīt naudu akcijās vai kriptovalūtās, vispirms aicinām pārliecināties, vai uzņēmums patiešām eksistē un rūpīgi iepazīties ar visu pieejamo informāciju pirms savu naudas līdzekļu investēšanas.

 

Dažkārt viltvārži zvana, piedāvājot darbu un aicinot iemaksāt noteiktu naudas summu zvanītāja kontā vai atsūtīt bankas konta, personas datus. Pirms darba attiecību uzsākšanas nav nepieciešams nodot savus bankas konta datus vai veikt pārskaitījumu darba devējam. Ja tomēr šāda nepieciešamība rodas, jāpārliecinās, ka tam ir juridisks pamatojums, un jāparaksta vienošanās, ka iemaksātā naudas summa tiks atgriezta.

 

Darbības, ko neīstenot

Nekad nevajag apstiprināt aizdomīgus darījumus ar savu SMART ID vai kodu kalkulatoru. Finanšu iestādes speciālists nekad nelūgs nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darījumus ar SMART ID vai kodu kalkulatoru, kurus cilvēks pats nav ierosinājis.

 

Ja runa ir par parolēm, tad, lai pasargātu savus datus, ieteicams – a) paroli mainīt vismaz reizi trīs mēnešos; b) izmantot dažādas paroles; c) platformās, kur tas iespējams, izmantot divu soļu verifikāciju (lietotājvārda un paroles ievadīšanai tiek pievienota vēl kāda metode, piemēram, verifikācijas koda apstiprināšana telefonā).

 

Cita pieeja, kā trešās puses piekļūst datiem, ir sūtīt e-pastus, sms, ziņas Facebook vai citā sociālo tīklu platformā, pat arī Whats App un Signal, aicinot ātri reaģēt, sūtītvai ievadīt savus datus nezināmas izcelsmes vietnē. Tas, kam šādos gadījumos ir obligāti jāpievērš uzmanība – cikos ziņa ir atsūtīta (oficiāli šādas ziņas nesūta nakts stundās), vai ziņā pievienotā saite nešķiet aizdomīga vai ziņa sūtīta no uzņēmuma oficiālās Facebook lapas vai e-pasta, piemēram, tiek izmantots G-mailkonts, vai saņemtajā ziņā nav gramatikas kļūdu.

 

Lielākoties ziņas autors adresātam darbības liek veikt steigā, uzreiz, neļaujot savu rīcību apdomāt. Ja saņemtajā ziņojumā var novērot jebko no augstāk aprakstītā, noteikti būtu jāsazinās ar šīpakalpojuma sniedzējiem – tiem, no kuriem it kā šī informācija ir saņemta, piemēram, bankas, pašvaldības, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji vaitamlīdzīgi.

 

Saites, uz kurām neklikšķināt

Viens no veidiem, kā piekļūt finanšu līdzekļiem vai personas datiem, ir gadījumos, kad savus datus ievadām īpaši izveidotā krāpnieciskā vietnē. Krāpnieks var būt izveidojis vietni, kas vizuāli izskatās identiska lapai, kuru vēlējāties apmeklēt. Tajā ievadāt savus datus –lietotājvārdu, paroli, iespējams, vēl kādu informāciju, kas tiek konkrētajābrīdī pieprasīta. Kā neuzķerties?

 

Ir jāpievērš uzmanība tīmekļa vietnes nosaukumam jeb adreses sākumam – https – kasapliecina to, ka dati šajā lapā tiek šifrēti. Gadījumā, ja adrese sākas ar –http – tas savukārt norāda uz pretējo, un informācija, kas tiek ievadīta šajātīmekļa vietnē, ir viegls guvums krāpniekiem. Tomēr šī arī nav 100% garantija,tāpēc vienmēr pirms savu datu ievades ir ieteicams pārbaudīt konkrēto tīmekļavietni – vai ir atrodama kontaktinformācija, personas vai organizācijas nosaukums, kas šo lapu administrē, vai informācija tiek ievietota regulāri, vai internetā ir pieejamas kādas atsauksmes par šādu vietni, lapu, veikalu, pakalpojumu sniedzēju.

 

Otrs veids, kā sniedzam krāpniekam pieejusaviem datiem – aizdomīgu lietotņu lejupielāde. Nekādā gadījumu savādatorā nevajag atsaukties uz krāpnieku aicinājumu lejupielādēt aizdomīgas programmas, kā piemēram “Anydesk”, ar kuras palīdzību krāpnieki attālināti var pieslēgties ikviena cilvēka datoram. Jāatceras, ka neviens licencēts pakalpojumu sniedzējs nekad attālināti nepieslēgsies klienta datoram un neveiks darbības klienta vietā.

 

Visbiežāk neaizsargātākās sabiedrības grupas ir tās, kas ikdienā tik aktīvi neizmanto internetu un nav pietiekami informētas par dažādajiem krāpniecības riskiem. Zemāk uzskaitīti soļi, kuri būtu jāveic, ja šķietami esat saskāriesar krāpnieku:

1.    Sazinieties ar konkrētā pakalpojuma sniedzēju. Pārliecinieties, vai oficiālais pakalpojumu sniedzējs tiešām iepriekš ir veicis konkrētās darbības.

2.    Nomainiet autorizācijas informāciju – paroli, lietotājvārdu, visu iespējamo konkrētajāsituācijā. Ja krāpnieciskais atgadījums ir skāris finanses – sazinieties ar banku, lai bloķētu maksājumu, kontu vai maksājumu karti.

3.    Apkopojiet informāciju par notikušo un ziņojiet par notikuma apstākļiem Valsts policijai.

 

 

¿Quieres tu primer préstamo ya?

Consigue tus primeros 300€ sin intereses ni comisiones, y devuélvelos en 30 días

Solicita tu crédito ahora

Krāpnieki kļuvuši izsmalcinātāki, darbības – pārdomātākas. Kā pasargāt savus datus?

 

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

 

Frāzes, uz kurām neuzķerties

Ja vēl sākotnēji telefonkrāpniekus bija iespējams identificēt pēc numura, kas nav reģistrēts Latvijā, vai sarunā izmantotās svešvalodas, kur nereti tika izmantota krievu valoda, tad pašlaik situācija ir kļuvusi vēl nopietnāka. Tas tamdēļ, ka tagad telefonkrāpnieki izmanto robotizētus zvanus jeb Text to Speech tehnoloģiju, un runā latviešu valodā.

 

Frāzes, kas visbiežāk izskan, lai iegūtupersonas datus:

1.    Jūsu konta pārskatā parādās aizdomīga rakstura darījumi. Vai Jūs esat veicis šos pārskaitījumus?

2.    Nosauciet savu interneta bankas lietotāja numuru, lai varam Jūs identificēt!

3.    Uz Jūsu telefona numuru tiks nosūtīta saite, lūdzu, ievadiet tur nepieciešamos datus!

4.    Lai apstiprinātu Jūsu identitāti, mums nepieciešams Jūsu naudas pārskaitījums uz kontu, ko nosūtīsim!

 

Nereti šie zvani tiek veikti ārpus darbalaika – agri no rīta vai vēlu vakarā, un liek ātri veikt krāpnieka norādītās darbības, apgalvojot – ja tās netiks īstenotas, varat zaudēt savus datus vaipat naudu. Tādos gadījumos ir jāizbeidz saruna un ir jāsazinās ar pakalpojumu sniedzēju, izmantojot oficiālo tālruņa numuru, ko noteikti var atrast pakalpojuma sniedzēja mājaslapā.

 

Ir gadījumi, kad krāpnieki zvana un piedāvā ieguldīt uzņēmumu akcijās vai kriptovalūtā, aicina noformēt aizdevumu vai atsūtīt bankas datus, lai varētu noformēt aizdevumu it kā klienta vietā. Plānojot ieguldīt naudu akcijās vai kriptovalūtās, vispirms aicinām pārliecināties, vai uzņēmums patiešām eksistē un rūpīgi iepazīties ar visu pieejamo informāciju pirms savu naudas līdzekļu investēšanas.

 

Dažkārt viltvārži zvana, piedāvājot darbu un aicinot iemaksāt noteiktu naudas summu zvanītāja kontā vai atsūtīt bankas konta, personas datus. Pirms darba attiecību uzsākšanas nav nepieciešams nodot savus bankas konta datus vai veikt pārskaitījumu darba devējam. Ja tomēr šāda nepieciešamība rodas, jāpārliecinās, ka tam ir juridisks pamatojums, un jāparaksta vienošanās, ka iemaksātā naudas summa tiks atgriezta.

 

Darbības, ko neīstenot

Nekad nevajag apstiprināt aizdomīgus darījumus ar savu SMART ID vai kodu kalkulatoru. Finanšu iestādes speciālists nekad nelūgs nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darījumus ar SMART ID vai kodu kalkulatoru, kurus cilvēks pats nav ierosinājis.

 

Ja runa ir par parolēm, tad, lai pasargātu savus datus, ieteicams – a) paroli mainīt vismaz reizi trīs mēnešos; b) izmantot dažādas paroles; c) platformās, kur tas iespējams, izmantot divu soļu verifikāciju (lietotājvārda un paroles ievadīšanai tiek pievienota vēl kāda metode, piemēram, verifikācijas koda apstiprināšana telefonā).

 

Cita pieeja, kā trešās puses piekļūst datiem, ir sūtīt e-pastus, sms, ziņas Facebook vai citā sociālo tīklu platformā, pat arī Whats App un Signal, aicinot ātri reaģēt, sūtītvai ievadīt savus datus nezināmas izcelsmes vietnē. Tas, kam šādos gadījumos ir obligāti jāpievērš uzmanība – cikos ziņa ir atsūtīta (oficiāli šādas ziņas nesūta nakts stundās), vai ziņā pievienotā saite nešķiet aizdomīga vai ziņa sūtīta no uzņēmuma oficiālās Facebook lapas vai e-pasta, piemēram, tiek izmantots G-mailkonts, vai saņemtajā ziņā nav gramatikas kļūdu.

 

Lielākoties ziņas autors adresātam darbības liek veikt steigā, uzreiz, neļaujot savu rīcību apdomāt. Ja saņemtajā ziņojumā var novērot jebko no augstāk aprakstītā, noteikti būtu jāsazinās ar šīpakalpojuma sniedzējiem – tiem, no kuriem it kā šī informācija ir saņemta, piemēram, bankas, pašvaldības, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji vaitamlīdzīgi.

 

Saites, uz kurām neklikšķināt

Viens no veidiem, kā piekļūt finanšu līdzekļiem vai personas datiem, ir gadījumos, kad savus datus ievadām īpaši izveidotā krāpnieciskā vietnē. Krāpnieks var būt izveidojis vietni, kas vizuāli izskatās identiska lapai, kuru vēlējāties apmeklēt. Tajā ievadāt savus datus –lietotājvārdu, paroli, iespējams, vēl kādu informāciju, kas tiek konkrētajābrīdī pieprasīta. Kā neuzķerties?

 

Ir jāpievērš uzmanība tīmekļa vietnes nosaukumam jeb adreses sākumam – https – kasapliecina to, ka dati šajā lapā tiek šifrēti. Gadījumā, ja adrese sākas ar –http – tas savukārt norāda uz pretējo, un informācija, kas tiek ievadīta šajātīmekļa vietnē, ir viegls guvums krāpniekiem. Tomēr šī arī nav 100% garantija,tāpēc vienmēr pirms savu datu ievades ir ieteicams pārbaudīt konkrēto tīmekļavietni – vai ir atrodama kontaktinformācija, personas vai organizācijas nosaukums, kas šo lapu administrē, vai informācija tiek ievietota regulāri, vai internetā ir pieejamas kādas atsauksmes par šādu vietni, lapu, veikalu, pakalpojumu sniedzēju.

 

Otrs veids, kā sniedzam krāpniekam pieejusaviem datiem – aizdomīgu lietotņu lejupielāde. Nekādā gadījumu savādatorā nevajag atsaukties uz krāpnieku aicinājumu lejupielādēt aizdomīgas programmas, kā piemēram “Anydesk”, ar kuras palīdzību krāpnieki attālināti var pieslēgties ikviena cilvēka datoram. Jāatceras, ka neviens licencēts pakalpojumu sniedzējs nekad attālināti nepieslēgsies klienta datoram un neveiks darbības klienta vietā.

 

Visbiežāk neaizsargātākās sabiedrības grupas ir tās, kas ikdienā tik aktīvi neizmanto internetu un nav pietiekami informētas par dažādajiem krāpniecības riskiem. Zemāk uzskaitīti soļi, kuri būtu jāveic, ja šķietami esat saskāriesar krāpnieku:

1.    Sazinieties ar konkrētā pakalpojuma sniedzēju. Pārliecinieties, vai oficiālais pakalpojumu sniedzējs tiešām iepriekš ir veicis konkrētās darbības.

2.    Nomainiet autorizācijas informāciju – paroli, lietotājvārdu, visu iespējamo konkrētajāsituācijā. Ja krāpnieciskais atgadījums ir skāris finanses – sazinieties ar banku, lai bloķētu maksājumu, kontu vai maksājumu karti.

3.    Apkopojiet informāciju par notikušo un ziņojiet par notikuma apstākļiem Valsts policijai.

 

 

Jaunākās ziņas